Eiropas Savienība (ES) turpina aktīvi veicināt pāreju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, un jaunās saules enerģijas direktīvas būtiski ietekmēs gan uzņēmumus, gan jauno mājokļu attīstību. No 2026. gada visām jaunajām sabiedriskajām un komerciālajām ēkām, kuru platība pārsniedz 250 m², būs obligāti jābūt aprīkotām ar saules paneļiem. Savukārt līdz 2029. gadam šī prasība tiks attiecināta arī uz jaunām dzīvojamām ēkām.
Šie noteikumi nav tikai regulatīva prasība – tie sniedz arī plašas iespējas uzņēmumiem un mājokļu attīstītājiem samazināt elektroenerģijas izmaksas un palielināt ilgtspēju.
Galvenie punkti un direktīvas mērķi
- No 2026. gada: Visām jaunajām sabiedriskajām un komerciālajām ēkām ar platību virs 250 m² būs obligāti jāuzstāda saules paneļi.
- No 2029. gada: Šī prasība tiks attiecināta arī uz jaunām dzīvojamām ēkām un uz komerciālajām ēkām, kas tiks renovētas līdz 2027. gadam. Turklāt, līdz 2030. gadam saules enerģijas ražošanas iekārtas būs obligātas visās sabiedriskajās ēkās.
- Atjaunojamās enerģijas veicināšana: Līdz 2025. gadam plānots dubultot ES uzstādīto saules paneļu jaudu, sasniedzot 320 GW, un līdz 2030. gadam – 600 GW.
- Enerģētiskā neatkarība: Samazināt atkarību no fosilā kurināmā un veicināt pāreju uz ilgtspējīgiem enerģijas avotiem.
ES direktīvu ieviešana un nacionālie plāni
Lai nodrošinātu efektīvu direktīvu ieviešanu, tās būs jāintegrē būvniecības normatīvajos aktos un praksē. Katra ES dalībvalsts izstrādās savu nacionālo plānu, lai līdz 2030. gadam samazinātu dzīvojamo ēku vidējo primārās enerģijas patēriņu par 16% un līdz 2035. gadam – par 20–22%. Vismaz 55% no šī samazinājuma būs jāpanāk, atjaunojot vismazāk energoefektīvās ēkas, tomēr dalībvalstīm būs zināma elastība, nosakot konkrētus pasākumus un izņēmumus noteiktām ēku kategorijām, piemēram, vēsturiskajām ēkām vai brīvdienu mājām.
Latvija šobrīd atrodas pēdējā vietā Eiropā pēc uzstādīto saules paneļu jaudas uz vienu iedzīvotāju. 2022. gadā šis rādītājs Latvijā bija nepilni 30 W uz vienu iedzīvotāju, kamēr Igaunijā tas sasniedza 379 W, bet Lietuvā – 203 W. Tikmēr Nīderlandē, kas ir līdera pozīcijā Eiropas Savienībā, šis rādītājs bija ievērojami augstāks – 1071 W uz iedzīvotāju. Baltijas kaimiņvalstis jau aktīvi attīsta saules enerģijas projektus un īsteno valsts atbalsta programmas, kas veicina šo tehnoloģiju ieviešanu. Latvijai būtu vērts izvērtēt Igaunijas un Lietuvas pieeju, kuras ietver efektīvākus regulējumus, pieejamākas subsīdijas un plašāku sabiedrības iesaisti atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā.
Katra ES dalībvalsts izstrādās savu nacionālo plānu, lai līdz 2030. gadam samazinātu dzīvojamo ēku vidējo primārās enerģijas patēriņu par 16% un līdz 2035. gadam – par 20–22%. Vismaz 55% no šī samazinājuma būs jāpanāk, atjaunojot vismazāk energoefektīvās ēkas, tomēr dalībvalstīm būs zināma elastība, nosakot konkrētus pasākumus un izņēmumus noteiktām ēku kategorijām, piemēram, vēsturiskajām ēkām vai brīvdienu mājām.*– tie sniedz arī plašas iespējas uzņēmumiem un mājokļu attīstītājiem samazināt elektroenerģijas izmaksas un palielināt ilgtspēju.
Liela daļa ES ēku ir novecojušas – ap 35% ēku ir vecākas par 50 gadiem, bet gandrīz 75% ēku nav energoefektīvas. Tajā pašā laikā vidējais energoefektivitātes renovāciju apjoms ir tikai aptuveni 1% gadā, kas norāda uz steidzamu nepieciešamību pēc uzlabojumiem.
Kā jaunās prasības ietekmēs uzņēmumus un jaunu dzīvojamo māju celtniecību?
Līdz 2029. gadam ES prasīs, lai jaunās dzīvojamās ēkas būtu aprīkotas ar saules paneļiem. Šīs izmaiņas nodrošinās lielāku energoefektivitāti, kas palīdzēs samazināt uzturēšanas izmaksas mājokļu īpašniekiem. Iedzīvotāji kļūs mazāk atkarīgi no elektroenerģijas cenu svārstībām, padarot saules enerģiju par stabilu un pieejamu resursu. Būvniecības un attīstības uzņēmumiem būs jāiekļauj šīs prasības jau projektēšanas posmā, lai nodrošinātu atbilstību jaunajiem ES noteikumiem.
Uzņēmumiem šīs izmaiņas nozīmēs:
- Samazinātas izmaksas ilgtermiņā
Lai gan sākotnējās investīcijas var šķist ievērojamas, saules paneļi palīdz uzņēmumiem ievērojami samazināt elektroenerģijas izmaksas. Pašu saražotā enerģija ļauj mazināt atkarību no elektrības cenu svārstībām un uzlabot finanšu plānošanu.
- ESG prasību izpilde un investoru interese
Uzņēmumi, kas ievieš atjaunojamos enerģijas avotus, kļūst pievilcīgāki investoriem un partneriem, jo atbilst ESG (Environmental, Social, Governance) prasībām. Ilgtspējīgas prakses var būt arī konkurētspējas priekšrocība.
- Nekustamo īpašumu vērtības pieaugums
Ēkas ar saules paneļiem kļūst energoefektīvākas un pievilcīgākas nomniekiem un pircējiem, kas var palielināt īpašuma tirgus vērtību.
Kopsavilkums: kā sagatavoties jaunajiem ES noteikumiem?
- Uzņēmumiem – laikus plānot investīcijas saules enerģijā, lai samazinātu izmaksas un uzlabotu konkurētspēju.
- Nekustamo īpašumu attīstītājiem – iekļaut saules paneļus jauno ēku projektos jau agrīnās stadijās.
- Privātpersonām – apsvērt saules paneļu uzstādīšanu jaunajos mājokļos, lai nākotnē izmantotu lētāku un zaļāku enerģiju.
Pāreja uz saules enerģiju vairs nav tikai izvēle – tā kļūst par neizbēgamu nākotnes standartu. Laiks sagatavoties tagad!
Nosūtiet mums e-pastu, lai saņemtu piedāvājumu
Lai mēs spētu jums sniegt precīzu atbildi ātrāk, lūdzu norādiet, kur vēlaties uzstādīt saules paneļus, saules paneļa uzstādīšanas pozīciju, plānotās vietas izmēru un pašreizējo ikmēneša elektroenerģijas patēriņu. Ja plānojat uzstādīt saules paneļus uz jumta, lūdzu, norādiet jumta veidu un leņķi.
Ventilācijas sistēmas un siltumsūkņa gadījumā, lūdzu norādiet mājas platību, esošo apkures sistēmas, apsildes veidu – radiatori vai siltās grīdas un cilvēku skaitu, kas dzīvo mājā.
